defenso

Идо

Морфологические и синтаксические свойства

ед. ч.	мн. ч.
defenso	defensi

de-fen-so

Существительное.

Корень: -defens-; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [dɛ.ˈfɛn.sɔ]

Семантические свойства

Значение

1. оборона, защита ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: dēfēnsā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dēfēnsō	dēfēnsor	dēfēnsem	dēfēnser	—	—
	2 p.	dēfēnsas	dēfēnsāris	dēfēnses	dēfēnsēris	dēfēnsā	dēfēnsare
	3 p.	dēfēnsat	dēfēnsātur	dēfēnset	dēfēnsētur	—	—
Plur.	1 p.	dēfēnsāmus	dēfēnsāmur	dēfēnsēmus	dēfēnsēmur	—	—
	2 p.	dēfēnsātis	dēfēnsāmini	dēfēnsētis	dēfēnsēmini	dēfēnsāte	dēfēnsamini
	3 p.	dēfēnsant	dēfēnsantur	dēfēnsent	dēfēnsentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	dēfēnsābam	dēfēnsābar	dēfēnsārem	dēfēnsārer
	2 p.	dēfēnsābas	dēfēnsabāris	dēfēnsāres	dēfēnsarēris
	3 p.	dēfēnsābat	dēfēnsabātur	dēfēnsāret	dēfēnsarētur
Plur.	1 p.	dēfēnsabāmus	dēfēnsabāmur	dēfēnsarēmus	dēfēnsarēmur
	2 p.	dēfēnsabātis	dēfēnsabamini	dēfēnsarētis	dēfēnsarēmini
	3 p.	dēfēnsābant	dēfēnsabantur	dēfēnsarent	dēfēnsarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	dēfēnsābo	dēfēnsabor	—
	2 p.	dēfēnsābis	dēfēnsaberis	dēfēnsāto
	3 p.	dēfēnsābit	dēfēnsabitur	dēfēnsāto
Plur.	1 p.	dēfēnsabimus	dēfēnsabimur	—
	2 p.	dēfēnsabitis	dēfēnsabimini	dēfēnsatōte
	3 p.	dēfēnsabuntur	dēfēnsanto

Infīnitivus praesentis actīvi	dēfēnsāre
Infīnitivus praesentis passīvi	dēfēnsāri
Participium praesentis actīvi	dēfēnsāns
Gerundium	dēfēnsandī
Gerundivum	dēfēnsandus, -a, -um

Основа перфекта: dēfēnsāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	dēfēnsāvī	dēfēnsāverim	dēfēnsāveram	dēfēnsāvissem	dēfēnsāverō
	2 p.	dēfēnsāvisti	dēfēnsāveris	dēfēnsāveras	dēfēnsāvisses	dēfēnsāveris
	3 p.	dēfēnsāvit	dēfēnsāverit	dēfēnsāverat	dēfēnsāvisset	dēfēnsāverit
Pl.	1 p.	dēfēnsāvimus	dēfēnsāverimus	dēfēnsāverāmus	dēfēnsāvissēmus	dēfēnsāverimus
	2 p.	dēfēnsāvistis	dēfēnsāveritis	dēfēnsāverātis	dēfēnsāvissētis	dēfēnsāveritis
	3 p.	dēfēnsāvērunt	dēfēnsāverint	dēfēnsāverant	dēfēnsāvissent	dēfēnsāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	dēfēnsāvisse

Основа супина: dēfēnsāt-

Participium perfecti passivi	dēfēnsātus, -a, -um
Participium futuri activi	dēfēnsātūrus, -a, -um
Supinum I	dēfēnsātum
Supinum II	dēfēnsātū

dē-fēn-sō

Глагол, первое спряжение.

Приставка: de-; корень: -fen-; суффикс: -s; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [de.'fen.so]

Семантические свойства

Значение

1. упорно защищать, оборонять ◆ clipeo humeros Овидий ◆ aliquem ab hostibus Гай Саллюстий Крисп ◆ aliquem injuria Тит Макций Плавт
2. решительно отклонять, давать отпор◆ defenso invidiam Авл Геллий

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

intens. От defendo ??