Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: conclamā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
conclamō
|
conclamor
|
conclamem
|
conclamer
|
—
|
—
|
2 p.
|
conclamas
|
conclamāris
|
conclames
|
conclamēris
|
conclamā
|
conclamare
|
3 p.
|
conclamat
|
conclamātur
|
conclamet
|
conclamētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
conclamāmus
|
conclamāmur
|
conclamēmus
|
conclamēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
conclamātis
|
conclamāmini
|
conclamētis
|
conclamēmini
|
conclamāte
|
conclamamini
|
3 p.
|
conclamant
|
conclamantur
|
conclament
|
conclamentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
conclamābam
|
conclamābar
|
conclamārem
|
conclamārer
|
2 p.
|
conclamābas
|
conclamabāris
|
conclamāres
|
conclamarēris
|
3 p.
|
conclamābat
|
conclamabātur
|
conclamāret
|
conclamarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
conclamabāmus
|
conclamabāmur
|
conclamarēmus
|
conclamarēmur
|
2 p.
|
conclamabātis
|
conclamabamini
|
conclamarētis
|
conclamarēmini
|
3 p.
|
conclamābant
|
conclamabantur
|
conclamarent
|
conclamarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
conclamābo
|
conclamabor
|
—
|
2 p.
|
conclamābis
|
conclamaberis
|
conclamāto
|
3 p.
|
conclamābit
|
conclamabitur
|
conclamāto
|
Plur.
|
1 p.
|
conclamabimus
|
conclamabimur
|
—
|
2 p.
|
conclamabitis
|
conclamabimini
|
conclamatōte
|
3 p.
|
conclamabuntur
|
conclamanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
conclamāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
conclamāri
|
Participium praesentis actīvi
|
conclamāns
|
Gerundium
|
conclamandī
|
Gerundivum
|
conclamandus, -a, -um
|
Основа перфекта: conclamāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
conclamāvī
|
conclamāverim
|
conclamāveram
|
conclamāvissem
|
conclamāverō
|
2 p.
|
conclamāvisti
|
conclamāveris
|
conclamāveras
|
conclamāvisses
|
conclamāveris
|
3 p.
|
conclamāvit
|
conclamāverit
|
conclamāverat
|
conclamāvisset
|
conclamāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
conclamāvimus
|
conclamāverimus
|
conclamāverāmus
|
conclamāvissēmus
|
conclamāverimus
|
2 p.
|
conclamāvistis
|
conclamāveritis
|
conclamāverātis
|
conclamāvissētis
|
conclamāveritis
|
3 p.
|
conclamāvērunt
|
conclamāverint
|
conclamāverant
|
conclamāvissent
|
conclamāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
conclamāvisse
|
Основа супина: conclamāt-
Participium perfecti passivi
|
conclamātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
conclamātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
conclamātum
|
Supinum II
|
conclamātū
|
con-cla-mō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- вместе кричать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]