У этой страницы нет
проверенных версий, вероятно, её качество
не оценивалось на соответствие стандартам.
Морфологические и синтаксические свойства
[править]
Основа инфекта: concitā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
concitō
|
concitor
|
concitem
|
conciter
|
—
|
—
|
2 p.
|
concitas
|
concitāris
|
concites
|
concitēris
|
concitā
|
concitare
|
3 p.
|
concitat
|
concitātur
|
concitet
|
concitētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
concitāmus
|
concitāmur
|
concitēmus
|
concitēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
concitātis
|
concitāmini
|
concitētis
|
concitēmini
|
concitāte
|
concitamini
|
3 p.
|
concitant
|
concitantur
|
concitent
|
concitentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
concitābam
|
concitābar
|
concitārem
|
concitārer
|
2 p.
|
concitābas
|
concitabāris
|
concitāres
|
concitarēris
|
3 p.
|
concitābat
|
concitabātur
|
concitāret
|
concitarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
concitabāmus
|
concitabāmur
|
concitarēmus
|
concitarēmur
|
2 p.
|
concitabātis
|
concitabamini
|
concitarētis
|
concitarēmini
|
3 p.
|
concitābant
|
concitabantur
|
concitarent
|
concitarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
concitābo
|
concitabor
|
—
|
2 p.
|
concitābis
|
concitaberis
|
concitāto
|
3 p.
|
concitābit
|
concitabitur
|
concitāto
|
Plur.
|
1 p.
|
concitabimus
|
concitabimur
|
—
|
2 p.
|
concitabitis
|
concitabimini
|
concitatōte
|
3 p.
|
concitabuntur
|
concitanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
concitāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
concitāri
|
Participium praesentis actīvi
|
concitāns
|
Gerundium
|
concitandī
|
Gerundivum
|
concitandus, -a, -um
|
Основа перфекта: concitāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
concitāvī
|
concitāverim
|
concitāveram
|
concitāvissem
|
concitāverō
|
2 p.
|
concitāvisti
|
concitāveris
|
concitāveras
|
concitāvisses
|
concitāveris
|
3 p.
|
concitāvit
|
concitāverit
|
concitāverat
|
concitāvisset
|
concitāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
concitāvimus
|
concitāverimus
|
concitāverāmus
|
concitāvissēmus
|
concitāverimus
|
2 p.
|
concitāvistis
|
concitāveritis
|
concitāverātis
|
concitāvissētis
|
concitāveritis
|
3 p.
|
concitāvērunt
|
concitāverint
|
concitāverant
|
concitāvissent
|
concitāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
concitāvisse
|
Основа супина: concitāt-
Participium perfecti passivi
|
concitātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
concitātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
concitātum
|
Supinum II
|
concitātū
|
con-ci-tō
Глагол, первое спряжение.
Приставка: con-; корень: --.
- быстро двигать #потрясать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания
[править]