comporto

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: comportā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	comportō	comportor	comportem	comporter	—	—
	2 p.	comportas	comportāris	comportes	comportēris	comportā	comportare
	3 p.	comportat	comportātur	comportet	comportētur	—	—
Plur.	1 p.	comportāmus	comportāmur	comportēmus	comportēmur	—	—
	2 p.	comportātis	comportāmini	comportētis	comportēmini	comportāte	comportamini
	3 p.	comportant	comportantur	comportent	comportentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	comportābam	comportābar	comportārem	comportārer
	2 p.	comportābas	comportabāris	comportāres	comportarēris
	3 p.	comportābat	comportabātur	comportāret	comportarētur
Plur.	1 p.	comportabāmus	comportabāmur	comportarēmus	comportarēmur
	2 p.	comportabātis	comportabamini	comportarētis	comportarēmini
	3 p.	comportābant	comportabantur	comportarent	comportarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	comportābo	comportabor	—
	2 p.	comportābis	comportaberis	comportāto
	3 p.	comportābit	comportabitur	comportāto
Plur.	1 p.	comportabimus	comportabimur	—
	2 p.	comportabitis	comportabimini	comportatōte
	3 p.	comportabuntur	comportato

Infīnitivus praesentis actīvi	comportāre
Infīnitivus praesentis passīvi	comportāri
Participium praesentis actīvi	comportāns
Gerundium	comportandī
Gerundivum	comportandus, -a, -um

Основа перфекта: comportāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	comportāvī	comportāverim	comportāveram	comportāvissem	comportāverō
	2 p.	comportāvisti	comportāveris	comportāveras	comportāvisses	comportāveris
	3 p.	comportāvit	comportāverit	comportāverat	comportāvisset	comportāverit
Pl.	1 p.	comportāvimus	comportāverimus	comportāverāmus	comportāvissēmus	comportāverimus
	2 p.	comportāvistis	comportāveritis	comportāverātis	comportāvissētis	comportāveritis
	3 p.	comportāvērunt	comportāverint	comportāverant	comportāvissent	comportāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	comportāvisse

Основа супина: comportāt-

Participium perfecti passivi	comportātus, -a, -um
Participium futuri activi	comportātūrus, -a, -um
Supinum I	comportātum
Supinum II	comportātū

com-por-tō

Глагол, первое спряжение.

Приставка: com-; корень: -port-; окончание: -o.

Произношение

• МФА: [kom.ˈpor.to]

Семантические свойства

Значение

1. сносить в одно место, свозить, доставлять ◆ Не указан пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: comportatio глаголы: porto

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:comportare