assono

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: assonā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assonō	assonor	assonem	assoner	—	—
	2 p.	assonas	assonāris	assones	assonēris	assonā	assonare
	3 p.	assonat	assonātur	assonet	assonētur	—	—
Plur.	1 p.	assonāmus	assonāmur	assonēmus	assonēmur	—	—
	2 p.	assonātis	assonāmini	assonētis	assonēmini	assonāte	assonamini
	3 p.	assonant	assonantur	assonent	assonentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	assonābam	assonābar	assonārem	assonārer
	2 p.	assonābas	assonabāris	assonāres	assonarēris
	3 p.	assonābat	assonabātur	assonāret	assonarētur
Plur.	1 p.	assonabāmus	assonabāmur	assonarēmus	assonarēmur
	2 p.	assonabātis	assonabamini	assonarētis	assonarēmini
	3 p.	assonābant	assonabantur	assonarent	assonarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	assonābo	assonabor	—
	2 p.	assonābis	assonaberis	assonāto
	3 p.	assonābit	assonabitur	assonāto
Plur.	1 p.	assonabimus	assonabimur	—
	2 p.	assonabitis	assonabimini	assonatōte
	3 p.	assonabuntur	assonanto

Infīnitivus praesentis actīvi	assonāre
Infīnitivus praesentis passīvi	assonāri
Participium praesentis actīvi	assonāns
Gerundium	assonandī
Gerundivum	assonandus, -a, -um

Основа перфекта: assonāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	assonāvī	assonāverim	assonāveram	assonāvissem	assonāverō
	2 p.	assonāvisti	assonāveris	assonāveras	assonāvisses	assonāveris
	3 p.	assonāvit	assonāverit	assonāverat	assonāvisset	assonāverit
Pl.	1 p.	assonāvimus	assonāverimus	assonāverāmus	assonāvissēmus	assonāverimus
	2 p.	assonāvistis	assonāveritis	assonāverātis	assonāvissētis	assonāveritis
	3 p.	assonāvērunt	assonāverint	assonāverant	assonāvissent	assonāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	assonāvisse

Основа супина: assonāt-

Participium perfecti passivi	assonātus, -a, -um
Participium futuri activi	assonātūrus, -a, -um
Supinum I	assonātum
Supinum II	assonātū

as-so-nō

Глагол, первое спряжение.

Приставка: as-; корень: --.

Произношение

• МФА: ['as.so.no]

Семантические свойства

Значение

1. откликаться, отзываться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??