vestigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: vestīgā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	vestīgō	vestīgor	vestīgem	vestīger	—	—
	2 p.	vestīgas	vestīgāris	vestīges	vestīgēris	vestīgā	vestīgare
	3 p.	vestīgat	vestīgātur	vestīget	vestīgētur	—	—
Plur.	1 p.	vestīgāmus	vestīgāmur	vestīgēmus	vestīgēmur	—	—
	2 p.	vestīgātis	vestīgāmini	vestīgētis	vestīgēmini	vestīgāte	vestīgamini
	3 p.	vestīgant	vestīgantur	vestīgent	vestīgentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	vestīgābam	vestīgābar	vestīgārem	vestīgārer
	2 p.	vestīgābas	vestīgabāris	vestīgāres	vestīgarēris
	3 p.	vestīgābat	vestīgabātur	vestīgāret	vestīgarētur
Plur.	1 p.	vestīgabāmus	vestīgabāmur	vestīgarēmus	vestīgarēmur
	2 p.	vestīgabātis	vestīgabamini	vestīgarētis	vestīgarēmini
	3 p.	vestīgābant	vestīgabantur	vestīgarent	vestīgarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	vestīgābo	vestīgabor	—
	2 p.	vestīgābis	vestīgaberis	vestīgāto
	3 p.	vestīgābit	vestīgabitur	vestīgāto
Plur.	1 p.	vestīgabimus	vestīgabimur	—
	2 p.	vestīgabitis	vestīgabimini	vestīgatōte
	3 p.	vestīgabuntur	vestīganto

Infīnitivus praesentis actīvi	vestīgāre
Infīnitivus praesentis passīvi	vestīgāri
Participium praesentis actīvi	vestīgāns
Gerundium	vestīgandī
Gerundivum	vestīgandus, -a, -um

ves-tī-go

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. идти по следам, разыскивать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. искать; исследовать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
3. найти, разыскать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные: vestigium

Этимология

От vestigium «подошва ноги, след», далее из неустановленной формы.

Фразеологизмы и устойчивые сочетания

• canis vestigans