Морфологические и синтаксические свойства [ править ]
Основа инфекта: relevā-
Praesens
Indicatīvus
Coniunctīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
relevō
relevor
relevem
relever
—
—
2 p.
relevas
relevāris
releves
relevēris
relevā
relevare
3 p.
relevat
relevātur
relevet
relevētur
—
—
Plur.
1 p.
relevāmus
relevāmur
relevēmus
relevēmur
—
—
2 p.
relevātis
relevāmini
relevētis
relevēmini
relevāte
relevamini
3 p.
relevant
relevantur
relevent
releventur
—
—
Imperfectum
Indicatīvus
Coniunctīvus
Act.
Pass.
Act.
Pass.
Sing.
1 p.
relevābam
relevābar
relevārem
relevārer
2 p.
relevābas
relevabāris
relevāres
relevarēris
3 p.
relevābat
relevabātur
relevāret
relevarētur
Plur.
1 p.
relevabāmus
relevabāmur
relevarēmus
relevarēmur
2 p.
relevabātis
relevabamini
relevarētis
relevarēmini
3 p.
relevābant
relevabantur
relevarent
relevarentur
Futūrum I
Indicatīvus
Imperatīvus
Act.
Pass.
Act.
Sing.
1 p.
relevābo
relevabor
—
2 p.
relevābis
relevaberis
relevāto
3 p.
relevābit
relevabitur
relevāto
Plur.
1 p.
relevabimus
relevabimur
—
2 p.
relevabitis
relevabimini
relevatōte
3 p.
relevabuntur
relevanto
Infīnitivus praesentis actīvi
relevāre
Infīnitivus praesentis passīvi
relevāri
Participium praesentis actīvi
relevāns
Gerundium
relevandī
Gerundivum
relevandus, -a, -um
Основа перфекта: relevāv-
Perfectum
Plusquamperfectum
Futūrum II
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Coniunctīvus
Indicatīvus
Act.
Act.
Act.
Act.
Act.
Sg.
1 p.
relevāvī
relevāverim
relevāveram
relevāvissem
relevāverō
2 p.
relevāvisti
relevāveris
relevāveras
relevāvisses
relevāveris
3 p.
relevāvit
relevāverit
relevāverat
relevāvisset
relevāverit
Pl.
1 p.
relevāvimus
relevāverimus
relevāverāmus
relevāvissēmus
relevāverimus
2 p.
relevāvistis
relevāveritis
relevāverātis
relevāvissētis
relevāveritis
3 p.
relevāvērunt
relevāverint
relevāverant
relevāvissent
relevāverint
Infīnitivus perfecti actīvi
relevāvisse
Основа супина: relevāt-
Participium perfecti passivi
relevātus, -a, -um
Participium futuri activi
relevātūrus, -a, -um
Supinum I
relevātum
Supinum II
relevātū
relevo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: re- -- .
Семантические свойства [ править ] облегчать ◆ […] falsa insederit opinio innoxium hoc esse societatis genus, atque institutum, quod in adiuvandis hominibus, eorumque relevandis aerumnis unice versetur; — […] засело ошибочное представление о том, что этот тип общества безвреден и устроен для того, чтобы заниматься исключительно помощью людям и облегчением их трудностей; Пий IX , «Multiplices inter», 1865 г. Родственные слова [ править ] Происходит от re- + levo , далее от levis , из праиндоевр. *le(n)gwh- «лёгкий ».
