privo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: prīvā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	prīvō	prīvor	prīvem	prīver	—	—
	2 p.	prīvas	prīvāris	prīves	prīvēris	prīvā	prīvare
	3 p.	prīvat	prīvātur	prīvet	prīvētur	—	—
Plur.	1 p.	prīvāmus	prīvāmur	prīvēmus	prīvēmur	—	—
	2 p.	prīvātis	prīvāmini	prīvētis	prīvēmini	prīvāte	prīvamini
	3 p.	prīvant	prīvantur	prīvent	prīventur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	prīvābam	prīvābar	prīvārem	prīvārer
	2 p.	prīvābas	prīvabāris	prīvāres	prīvarēris
	3 p.	prīvābat	prīvabātur	prīvāret	prīvarētur
Plur.	1 p.	prīvabāmus	prīvabāmur	prīvarēmus	prīvarēmur
	2 p.	prīvabātis	prīvabamini	prīvarētis	prīvarēmini
	3 p.	prīvābant	prīvabantur	prīvarent	prīvarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	prīvābo	prīvabor	—
	2 p.	prīvābis	prīvaberis	prīvāto
	3 p.	prīvābit	prīvabitur	prīvāto
Plur.	1 p.	prīvabimus	prīvabimur	—
	2 p.	prīvabitis	prīvabimini	prīvatōte
	3 p.	prīvabuntur	prīvanto

Infīnitivus praesentis actīvi	prīvāre
Infīnitivus praesentis passīvi	prīvāri
Participium praesentis actīvi	prīvāns
Gerundium	prīvandī
Gerundivum	prīvandus, -a, -um

Основа перфекта: prīvāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	prīvāvī	prīvāverim	prīvāveram	prīvāvissem	prīvāverō
	2 p.	prīvāvisti	prīvāveris	prīvāveras	prīvāvisses	prīvāveris
	3 p.	prīvāvit	prīvāverit	prīvāverat	prīvāvisset	prīvāverit
Pl.	1 p.	prīvāvimus	prīvāverimus	prīvāverāmus	prīvāvissēmus	prīvāverimus
	2 p.	prīvāvistis	prīvāveritis	prīvāverātis	prīvāvissētis	prīvāveritis
	3 p.	prīvāvērunt	prīvāverint	prīvāverant	prīvāvissent	prīvāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	prīvāvisse

Основа супина: prīvāt-

Participium perfecti passivi	prīvātus, -a, -um
Participium futuri activi	prīvātūrus, -a, -um
Supinum I	prīvātum
Supinum II	prīvātū

prī-vo

Глагол, первое спряжение.

Корень: -priv-; окончание: -o.

Семантические свойства

Значение

1. лишать чего-либо, отнимать что-либо ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
2. избавлять, освобождать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство
прилагательные: privatus

Этимология

Происходит от privus «отдельный, лишённый», далее из стар. pri