palpito

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: palpitā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	palpitō	palpitor	palpitem	palpiter	—	—
	2 p.	palpitas	palpitāris	palpites	palpitēris	palpitā	palpitare
	3 p.	palpitat	palpitātur	palpitet	palpitētur	—	—
Plur.	1 p.	palpitāmus	palpitāmur	palpitēmus	palpitēmur	—	—
	2 p.	palpitātis	palpitāmini	palpitētis	palpitēmini	palpitāte	palpitamini
	3 p.	palpitant	palpitantur	palpitent	palpitentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	palpitābam	palpitābar	palpitārem	palpitārer
	2 p.	palpitābas	palpitabāris	palpitāres	palpitarēris
	3 p.	palpitābat	palpitabātur	palpitāret	palpitarētur
Plur.	1 p.	palpitabāmus	palpitabāmur	palpitarēmus	palpitarēmur
	2 p.	palpitabātis	palpitabamini	palpitarētis	palpitarēmini
	3 p.	palpitābant	palpitabantur	palpitarent	palpitarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	palpitābo	palpitabor	—
	2 p.	palpitābis	palpitaberis	palpitāto
	3 p.	palpitābit	palpitabitur	palpitāto
Plur.	1 p.	palpitabimus	palpitabimur	—
	2 p.	palpitabitis	palpitabimini	palpitatōte
	3 p.	palpitabuntur	palpitanto

Infīnitivus praesentis actīvi	palpitāre
Infīnitivus praesentis passīvi	palpitāri
Participium praesentis actīvi	palpitāns
Gerundium	palpitandī
Gerundivum	palpitandus, -a, -um

Основа перфекта: palpitāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	palpitāvī	palpitāverim	palpitāveram	palpitāvissem	palpitāverō
	2 p.	palpitāvisti	palpitāveris	palpitāveras	palpitāvisses	palpitāveris
	3 p.	palpitāvit	palpitāverit	palpitāverat	palpitāvisset	palpitāverit
Pl.	1 p.	palpitāvimus	palpitāverimus	palpitāverāmus	palpitāvissēmus	palpitāverimus
	2 p.	palpitāvistis	palpitāveritis	palpitāverātis	palpitāvissētis	palpitāveritis
	3 p.	palpitāvērunt	palpitāverint	palpitāverant	palpitāvissent	palpitāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	palpitāvisse

Основа супина: palpitāt-

Participium perfecti passivi	palpitātus, -a, -um
Participium futuri activi	palpitātūrus, -a, -um
Supinum I	palpitātum
Supinum II	palpitātū

palpito

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [intens. к palpo] трепетать, биться, пульсировать (cor palpitat C); подёргиваться (lingua palpitat O, Lcn); корчиться, извиваться (в предсмертных муках и т. п.) O, J; дрожать: arduus ignis palpitat St пламя дрожит и взвивается вверх ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??