Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: ingeminā-
|
|
Praesens
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ingeminō
|
ingeminor
|
ingeminem
|
ingeminer
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
ingeminas
|
ingemināris
|
ingemines
|
ingeminēris
|
ingeminā
|
ingeminare
|
| 3 p.
|
ingeminat
|
ingeminātur
|
ingeminet
|
ingeminētur
|
—
|
—
|
| Plur.
|
1 p.
|
ingemināmus
|
ingemināmur
|
ingeminēmus
|
ingeminēmur
|
—
|
—
|
| 2 p.
|
ingeminātis
|
ingemināmini
|
ingeminētis
|
ingeminēmini
|
ingemināte
|
ingeminamini
|
| 3 p.
|
ingeminant
|
ingeminantur
|
ingeminent
|
ingeminentur
|
—
|
—
|
|
|
Imperfectum
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ingeminābam
|
ingeminābar
|
ingeminārem
|
ingeminārer
|
| 2 p.
|
ingeminābas
|
ingeminabāris
|
ingemināres
|
ingeminarēris
|
| 3 p.
|
ingeminābat
|
ingeminabātur
|
ingemināret
|
ingeminarētur
|
| Plur.
|
1 p.
|
ingeminabāmus
|
ingeminabāmur
|
ingeminarēmus
|
ingeminarēmur
|
| 2 p.
|
ingeminabātis
|
ingeminabamini
|
ingeminarētis
|
ingeminarēmini
|
| 3 p.
|
ingeminābant
|
ingeminabantur
|
ingeminarent
|
ingeminarentur
|
|
|
Futūrum I
|
| Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
| Act.
|
Pass.
|
Act.
|
| Sing.
|
1 p.
|
ingeminābo
|
ingeminabor
|
—
|
| 2 p.
|
ingeminābis
|
ingeminaberis
|
ingemināto
|
| 3 p.
|
ingeminābit
|
ingeminabitur
|
ingemināto
|
| Plur.
|
1 p.
|
ingeminabimus
|
ingeminabimur
|
—
|
| 2 p.
|
ingeminabitis
|
ingeminabimini
|
ingeminatōte
|
| 3 p.
|
ingeminabuntur
|
ingeminanto
|
| Infīnitivus praesentis actīvi
|
ingemināre
|
| Infīnitivus praesentis passīvi
|
ingemināri
|
| Participium praesentis actīvi
|
ingemināns
|
| Gerundium
|
ingeminandī
|
| Gerundivum
|
ingeminandus, -a, -um
|
Основа перфекта: ingemināv-
|
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
| Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
| Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
| Sg.
|
1 p.
|
ingemināvī
|
ingemināverim
|
ingemināveram
|
ingemināvissem
|
ingemināverō
|
| 2 p.
|
ingemināvisti
|
ingemināveris
|
ingemināveras
|
ingemināvisses
|
ingemināveris
|
| 3 p.
|
ingemināvit
|
ingemināverit
|
ingemināverat
|
ingemināvisset
|
ingemināverit
|
| Pl.
|
1 p.
|
ingemināvimus
|
ingemināverimus
|
ingemināverāmus
|
ingemināvissēmus
|
ingemināverimus
|
| 2 p.
|
ingemināvistis
|
ingemināveritis
|
ingemināverātis
|
ingemināvissētis
|
ingemināveritis
|
| 3 p.
|
ingemināvērunt
|
ingemināverint
|
ingemināverant
|
ingemināvissent
|
ingemināverint
|
| Infīnitivus perfecti actīvi
|
ingemināvisse
|
Основа супина: ingemināt-
| Participium perfecti passivi
|
ingeminātus, -a, -um
|
| Participium futuri activi
|
ingeminātūrus, -a, -um
|
| Supinum I
|
ingeminātum
|
| Supinum II
|
ingeminātū
|
ingemino
Глагол, первое спряжение.
Приставка: in-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- # удваивать, усугублять (dolorem Aus); повторять (ictus V): ingeminat «me miserum» O он повторяет (неоднократно восклицает) «о, я, несчастный»;# усугубляться, усиливаться (clamor ingeminat V; curae ingeminant V). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]
