fastigo

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: fastigā-

		Praesens						Imperfectum				Futūrum I
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus		Indicatīvus		Coniunctīvus		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	fastigō	fastigor	fastigem	fastiger	—	—	fastigābam	fastigābar	fastigārem	fastigārer	fastigābo	fastigabor	—
	2 p.	fastigas	fastigāris	fastiges	fastigēris	fastigā	fastigare	fastigābas	fastigabāris	fastigāres	fastigarēris	fastigābis	fastigaberis	fastigāto
	3 p.	fastigat	fastigātur	fastiget	fastigētur	—	—	fastigābat	fastigabātur	fastigāret	fastigarētur	fastigābit	fastigabitur	fastigāto
Plur.	1 p.	fastigāmus	fastigāmur	fastigēmus	fastigēmur	—	—	fastigabāmus	fastigabāmur	fastigarēmus	fastigarēmur	fastigabimus	fastigabimur	—
	2 p.	fastigātis	fastigāmini	fastigētis	fastigēmini	fastigāte	fastigamini	fastigabātis	fastigabamini	fastigarētis	fastigarēmini	fastigabitis	fastigabimini	fastigatōte
	3 p.	fastigant	fastigantur	fastigent	fastigentur	—	—	fastigābant	fastigabantur	fastigarent	fastigarentur	fastigabunt	fastigabuntur	fastigato

Infīnitivus praesentis actīvi	fastigāre
Infīnitivus praesentis passīvi	fastigāri
Participium praesentis actīvi	fastigāns
Gerundium	fastigandī
Gerundivum	fastigandus, -a, -um

Основа перфекта: fastigāv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sing.	1 p.	fastigāvī	fastigāverim	fastigāveram	fastigāvissem	fastigāverō
	2 p.	fastigāvisti	fastigāveris	fastigāveras	fastigāvisses	fastigāveris
	3 p.	fastigāvit	fastigāverit	fastigāverat	fastigāvisset	fastigāverit
Plur.	1 p.	fastigāvimus	fastigāverimus	fastigāverāmus	fastigāvissēmus	fastigāverimus
	2 p.	fastigāvistis	fastigāveritis	fastigāverātis	fastigāvissētis	fastigāveritis
	3 p.	fastigāvērunt	fastigāverint	fastigāverant	fastigāvissent	fastigāverint

Infīnitivus perfecti actīvi	fastigāvisse

Основа супина: fastigāt-

Participium perfecti passivi	fastigātus, -a, -um
Participium futuri activi	fastigātūrus, -a, -um
Supinum I	fastigātum
Supinum II	fastigātū

fastigo

Глагол, первое спряжение.

Корень: --.

Произношение

МФА: []

Семантические свойства

Значение

1. [fastigium]сводить шпицем, делать остроконечным, заострять, суживать (nassam mediam per alvum Sil; terra paulatim se fastigat Mela). — См. тж. fastigatus. ◆ Для этого значения не указан пример употребления. Вы можете оказать помощь проекту, добавив пример употребления из литературного произведения или повседневного общения.

Родственные слова

Ближайшее родство
существительные:

Этимология

От ??