Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: exululā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
exululō
|
exululor
|
exululem
|
exululer
|
—
|
—
|
2 p.
|
exululas
|
exululāris
|
exulules
|
exululēris
|
exululā
|
exululare
|
3 p.
|
exululat
|
exululātur
|
exululet
|
exululētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
exululāmus
|
exululāmur
|
exululēmus
|
exululēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
exululātis
|
exululāmini
|
exululētis
|
exululēmini
|
exululāte
|
exululamini
|
3 p.
|
exululant
|
exululantur
|
exululent
|
exululentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
exululābam
|
exululābar
|
exululārem
|
exululārer
|
2 p.
|
exululābas
|
exululabāris
|
exululāres
|
exulularēris
|
3 p.
|
exululābat
|
exululabātur
|
exululāret
|
exulularētur
|
Plur.
|
1 p.
|
exululabāmus
|
exululabāmur
|
exulularēmus
|
exulularēmur
|
2 p.
|
exululabātis
|
exululabamini
|
exulularētis
|
exulularēmini
|
3 p.
|
exululābant
|
exululabantur
|
exulularent
|
exulularentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
exululābo
|
exululabor
|
—
|
2 p.
|
exululābis
|
exululaberis
|
exululāto
|
3 p.
|
exululābit
|
exululabitur
|
exululāto
|
Plur.
|
1 p.
|
exululabimus
|
exululabimur
|
—
|
2 p.
|
exululabitis
|
exululabimini
|
exululatōte
|
3 p.
|
exululabuntur
|
exululanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
exululāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
exululāri
|
Participium praesentis actīvi
|
exululāns
|
Gerundium
|
exululandī
|
Gerundivum
|
exululandus, -a, -um
|
Основа перфекта: exululāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
exululāvī
|
exululāverim
|
exululāveram
|
exululāvissem
|
exululāverō
|
2 p.
|
exululāvisti
|
exululāveris
|
exululāveras
|
exululāvisses
|
exululāveris
|
3 p.
|
exululāvit
|
exululāverit
|
exululāverat
|
exululāvisset
|
exululāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
exululāvimus
|
exululāverimus
|
exululāverāmus
|
exululāvissēmus
|
exululāverimus
|
2 p.
|
exululāvistis
|
exululāveritis
|
exululāverātis
|
exululāvissētis
|
exululāveritis
|
3 p.
|
exululāvērunt
|
exululāverint
|
exululāverant
|
exululāvissent
|
exululāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
exululāvisse
|
Основа супина: exululāt-
Participium perfecti passivi
|
exululātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
exululātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
exululātum
|
Supinum II
|
exululātū
|
exululo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ex-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- завывать, вопить O, VF, Sil;
- призывать воплями (Cybeleia mater Phrygiis exululata modis O). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]