Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: exhonorā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
exhonorō
|
exhonoror
|
exhonorem
|
exhonorer
|
—
|
—
|
2 p.
|
exhonoras
|
exhonorāris
|
exhonores
|
exhonorēris
|
exhonorā
|
exhonorare
|
3 p.
|
exhonorat
|
exhonorātur
|
exhonoret
|
exhonorētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
exhonorāmus
|
exhonorāmur
|
exhonorēmus
|
exhonorēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
exhonorātis
|
exhonorāmini
|
exhonorētis
|
exhonorēmini
|
exhonorāte
|
exhonoramini
|
3 p.
|
exhonorant
|
exhonorantur
|
exhonorent
|
exhonorentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
exhonorābam
|
exhonorābar
|
exhonorārem
|
exhonorārer
|
2 p.
|
exhonorābas
|
exhonorabāris
|
exhonorāres
|
exhonorarēris
|
3 p.
|
exhonorābat
|
exhonorabātur
|
exhonorāret
|
exhonorarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
exhonorabāmus
|
exhonorabāmur
|
exhonorarēmus
|
exhonorarēmur
|
2 p.
|
exhonorabātis
|
exhonorabamini
|
exhonorarētis
|
exhonorarēmini
|
3 p.
|
exhonorābant
|
exhonorabantur
|
exhonorarent
|
exhonorarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
exhonorābo
|
exhonorabor
|
—
|
2 p.
|
exhonorābis
|
exhonoraberis
|
exhonorāto
|
3 p.
|
exhonorābit
|
exhonorabitur
|
exhonorāto
|
Plur.
|
1 p.
|
exhonorabimus
|
exhonorabimur
|
—
|
2 p.
|
exhonorabitis
|
exhonorabimini
|
exhonoratōte
|
3 p.
|
exhonorabuntur
|
exhonoranto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
exhonorāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
exhonorāri
|
Participium praesentis actīvi
|
exhonorāns
|
Gerundium
|
exhonorandī
|
Gerundivum
|
exhonorandus, -a, -um
|
Основа перфекта: exhonorāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
exhonorāvī
|
exhonorāverim
|
exhonorāveram
|
exhonorāvissem
|
exhonorāverō
|
2 p.
|
exhonorāvisti
|
exhonorāveris
|
exhonorāveras
|
exhonorāvisses
|
exhonorāveris
|
3 p.
|
exhonorāvit
|
exhonorāverit
|
exhonorāverat
|
exhonorāvisset
|
exhonorāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
exhonorāvimus
|
exhonorāverimus
|
exhonorāverāmus
|
exhonorāvissēmus
|
exhonorāverimus
|
2 p.
|
exhonorāvistis
|
exhonorāveritis
|
exhonorāverātis
|
exhonorāvissētis
|
exhonorāveritis
|
3 p.
|
exhonorāvērunt
|
exhonorāverint
|
exhonorāverant
|
exhonorāvissent
|
exhonorāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
exhonorāvisse
|
Основа супина: exhonorāt-
Participium perfecti passivi
|
exhonorātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
exhonorātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
exhonorātum
|
Supinum II
|
exhonorātū
|
exhonoro
Глагол, первое спряжение.
Приставка: ex-; корень: --.
Семантические свойства[править]
- лишать чести, обесчещивать (aliquem Aug) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
От ??
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]