exaudio

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: exaudī-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	exaudiō	exaudior	exaudiam	exaudiar	—	—
	2 p.	exaudis	exaudīris	exaudias	exaudiāris	exaudī	exaudīre
	3 p.	exaudit	exaudītur	exaudiat	exaudiātur	—	—
Plur.	1 p.	exaudīmus	exaudīmur	exaudiāmus	exaudiāmur	—	—
	2 p.	exaudītis	exaudimini	exaudiātis	exaudiāmini	exaudīte	exaudimini
	3 p.	exaudiunt	exaudiuntur	exaudiant	exaudiantur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	exaudiēbam	exaudiēbar	exaudīrem	exaudīrer
	2 p.	exaudiēbas	exaudiebāris	exaudīres	exaudirēris
	3 p.	exaudiēbat	exaudiebātur	exaudīret	exaudirētur
Plur.	1 p.	exaudiebāmus	exaudiebāmur	exaudirēmus	exaudirēmur
	2 p.	exaudiebātis	exaudiebamini	exaudirētis	exaudirēmini
	3 p.	exaudiēbant	exaudiebantur	exaudīrent	exaudirentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	exaudiam	exaudiar	—
	2 p.	exaudies	exaudiēris	exaudīto
	3 p.	exaudiet	exaudiētur	exaudīto
Plur.	1 p.	exaudiēmus	exaudiēmur	—
	2 p.	exaudiētis	exaudiemini	exauditōte
	3 p.	exaudientur	exaudiunto

Infīnitivus praesentis actīvi	exaudīre
Infīnitivus praesentis passīvi	exaudīri
Participium praesentis actīvi	exaudiens
Gerundium	exaudiendi
Gerundivum	exaudiendus, -a, -um

Основа перфекта: exaudīv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	exaudīvī	exaudīverim	exaudīveram	exaudīvissem	exaudīverō
	2 p.	exaudīvisti	exaudīveris	exaudīveras	exaudīvisses	exaudīveris
	3 p.	exaudīvit	exaudīverit	exaudīverat	exaudīvisset	exaudīverit
Pl.	1 p.	exaudīvimus	exaudīverimus	exaudīverāmus	exaudīvissēmus	exaudīverimus
	2 p.	exaudīvistis	exaudīveritis	exaudīverātis	exaudīvissētis	exaudīveritis
	3 p.	exaudīvērunt	exaudīverint	exaudīverant	exaudīvissent	exaudīverint

Infīnitivus perfecti actīvi	exaudīvisse

Основа супина: exaudīt-

Participium perfecti passivi	exaudītus, -a, -um
Participium futuri activi	exaudītūrus, -a, -um
Supinum I	exaudītum
Supinum II	exaudītū

exaudio

Глагол, четвёртое спряжение.

Приставка: ex-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. слышать издали, заслышать (hinnitum C): clamor exauditus est Cs послышался крик; non exaudita Cethegis H нечто неведомое Цетегам (т. е. древним римлянам) ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??