effemino

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

Основа инфекта: effeminā-

		Praesens
		Indicatīvus		Coniunctīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	effeminō	effeminor	effeminem	effeminer	—	—
	2 p.	effeminas	effemināris	effemines	effeminēris	effeminā	effeminare
	3 p.	effeminat	effeminātur	effeminet	effeminētur	—	—
Plur.	1 p.	effemināmus	effemināmur	effeminēmus	effeminēmur	—	—
	2 p.	effeminātis	effemināmini	effeminētis	effeminēmini	effemināte	effeminamini
	3 p.	effeminant	effeminantur	effeminent	effeminentur	—	—

		Imperfectum
		Indicatīvus		Coniunctīvus
		Act.	Pass.	Act.	Pass.
Sing.	1 p.	effeminābam	effeminābar	effeminārem	effeminārer
	2 p.	effeminābas	effeminabāris	effemināres	effeminarēris
	3 p.	effeminābat	effeminabātur	effemināret	effeminarētur
Plur.	1 p.	effeminabāmus	effeminabāmur	effeminarēmus	effeminarēmur
	2 p.	effeminabātis	effeminabamini	effeminarētis	effeminarēmini
	3 p.	effeminābant	effeminabantur	effeminarent	effeminarentur

		Futūrum I
		Indicatīvus		Imperatīvus
		Act.	Pass.	Act.
Sing.	1 p.	effeminābo	effeminabor	—
	2 p.	effeminābis	effeminaberis	effemināto
	3 p.	effeminābit	effeminabitur	effemināto
Plur.	1 p.	effeminabimus	effeminabimur	—
	2 p.	effeminabitis	effeminabimini	effeminatōte
	3 p.	effeminabuntur	effeminanto

Infīnitivus praesentis actīvi	effemināre
Infīnitivus praesentis passīvi	effemināri
Participium praesentis actīvi	effemināns
Gerundium	effeminandī
Gerundivum	effeminandus, -a, -um

Основа перфекта: effemināv-

		Perfectum		Plusquamperfectum		Futūrum II
		Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus	Coniunctīvus	Indicatīvus
		Act.	Act.	Act.	Act.	Act.
Sg.	1 p.	effemināvī	effemināverim	effemināveram	effemināvissem	effemināverō
	2 p.	effemināvisti	effemināveris	effemināveras	effemināvisses	effemināveris
	3 p.	effemināvit	effemināverit	effemināverat	effemināvisset	effemināverit
Pl.	1 p.	effemināvimus	effemināverimus	effemināverāmus	effemināvissēmus	effemināverimus
	2 p.	effemināvistis	effemināveritis	effemināverātis	effemināvissētis	effemināveritis
	3 p.	effemināvērunt	effemināverint	effemināverant	effemināvissent	effemināverint

Infīnitivus perfecti actīvi	effemināvisse

Основа супина: effemināt-

Participium perfecti passivi	effeminātus, -a, -um
Participium futuri activi	effeminātūrus, -a, -um
Supinum I	effeminātum
Supinum II	effeminātū

effemino

Глагол, первое спряжение.

Приставка: ef-; корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. [femina]
2. делать женоподобным, расслаблять, изнеживать (animos Cs; corpus animumque virilem Sl);
3. превращать в существо женского пола (aerem C);
4. позорить, осквернять (titulum anni Cld). ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство

Этимология

От ??