clinatus

Латинский

Морфологические и синтаксические свойства

падеж	ед. ч.			мн. ч.
	муж. р.	жен. р.	cр. р.	муж. р.	жен. р.	cр. р.
Ном.	clīnātus	clīnāta	clīnātum	clīnātī	clīnātae	clīnāta
Ген.	clīnātī	clīnātae	clīnātī	clīnātōrum	clīnātārum	clīnātōrum
Дат.	clīnātō	clīnātae	clīnātō	clīnātīs	clīnātīs	clīnātīs
Акк.	clīnātum	clīnātam	clīnātum	clīnātōs	clīnātās	clīnāta
Абл.	clīnātō	clīnātā	clīnātō	clīnātīs	clīnātīs	clīnātīs
Вок.	clīnāte	clīnāta	clīnātum	clīnātī	clīnātae	clīnāta

clī-nā-tus

Прилагательное, 1-2 склонение.

Степени сравнения
	м.	ж.	ср.
Сравнительная	clīnātior	clīnātior	clīnātius
Превосходная	clīnātissĭmus	clīnātissĭma	clīnātissĭmum

Наречие от прилагательного clinatus
	clīnāte

Корень: --.

Семантические свойства

Значение

1. склонённый, опущенный ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).

Родственные слова

Ближайшее родство:
существительные: clinamen прилагательные: clinatus глаголы: acclino, declino, inclino, proclino, reclino

Этимология

Происходит от Шаблон:этимология:clinatus