Морфологические и синтаксические свойства[править]
Основа инфекта: āvolā-
|
Praesens
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
āvolō
|
āvolor
|
āvolem
|
āvoler
|
—
|
—
|
2 p.
|
āvolas
|
āvolāris
|
āvoles
|
āvolēris
|
āvolā
|
āvolare
|
3 p.
|
āvolat
|
āvolātur
|
āvolet
|
āvolētur
|
—
|
—
|
Plur.
|
1 p.
|
āvolāmus
|
āvolāmur
|
āvolēmus
|
āvolēmur
|
—
|
—
|
2 p.
|
āvolātis
|
āvolāmini
|
āvolētis
|
āvolēmini
|
āvolāte
|
āvolamini
|
3 p.
|
āvolant
|
āvolantur
|
āvolent
|
āvolentur
|
—
|
—
|
|
Imperfectum
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Pass.
|
Sing.
|
1 p.
|
āvolābam
|
āvolābar
|
āvolārem
|
āvolārer
|
2 p.
|
āvolābas
|
āvolabāris
|
āvolāres
|
āvolarēris
|
3 p.
|
āvolābat
|
āvolabātur
|
āvolāret
|
āvolarētur
|
Plur.
|
1 p.
|
āvolabāmus
|
āvolabāmur
|
āvolarēmus
|
āvolarēmur
|
2 p.
|
āvolabātis
|
āvolabamini
|
āvolarētis
|
āvolarēmini
|
3 p.
|
āvolābant
|
āvolabantur
|
āvolarent
|
āvolarentur
|
|
Futūrum I
|
Indicatīvus
|
Imperatīvus
|
Act.
|
Pass.
|
Act.
|
Sing.
|
1 p.
|
āvolābo
|
āvolabor
|
—
|
2 p.
|
āvolābis
|
āvolaberis
|
āvolāto
|
3 p.
|
āvolābit
|
āvolabitur
|
āvolāto
|
Plur.
|
1 p.
|
āvolabimus
|
āvolabimur
|
—
|
2 p.
|
āvolabitis
|
āvolabimini
|
āvolatōte
|
3 p.
|
āvolabuntur
|
āvolanto
|
Infīnitivus praesentis actīvi
|
āvolāre
|
Infīnitivus praesentis passīvi
|
āvolāri
|
Participium praesentis actīvi
|
āvolāns
|
Gerundium
|
āvolandī
|
Gerundivum
|
āvolandus, -a, -um
|
Основа перфекта: āvolāv-
|
Perfectum
|
Plusquamperfectum
|
Futūrum II
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Coniunctīvus
|
Indicatīvus
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Act.
|
Sg.
|
1 p.
|
āvolāvī
|
āvolāverim
|
āvolāveram
|
āvolāvissem
|
āvolāverō
|
2 p.
|
āvolāvisti
|
āvolāveris
|
āvolāveras
|
āvolāvisses
|
āvolāveris
|
3 p.
|
āvolāvit
|
āvolāverit
|
āvolāverat
|
āvolāvisset
|
āvolāverit
|
Pl.
|
1 p.
|
āvolāvimus
|
āvolāverimus
|
āvolāverāmus
|
āvolāvissēmus
|
āvolāverimus
|
2 p.
|
āvolāvistis
|
āvolāveritis
|
āvolāverātis
|
āvolāvissētis
|
āvolāveritis
|
3 p.
|
āvolāvērunt
|
āvolāverint
|
āvolāverant
|
āvolāvissent
|
āvolāverint
|
Infīnitivus perfecti actīvi
|
āvolāvisse
|
Основа супина: āvolāt-
Participium perfecti passivi
|
āvolātus, -a, -um
|
Participium futuri activi
|
āvolātūrus, -a, -um
|
Supinum I
|
āvolātum
|
Supinum II
|
āvolātū
|
ā·vo-lo
Глагол, первое спряжение.
Приставка: a-; корень: -vol-; окончание: -o.
Семантические свойства[править]
- отлетать, улетать ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
- поспешно удаляться, уноситься; ускакать, умчаться ◆ Отсутствует пример употребления (см. рекомендации).
Родственные слова[править]
Происходит от Шаблон:этимология:avolare
Фразеологизмы и устойчивые сочетания[править]